, 17. , : Artūrs, Mečislavs, Artis, Arsenijs

Zaļais ceļvedis katram no mums (0)

Vai domā, ka visas pasaules kontekstā viena cilvēka dzīve neko nenozīmē? Eksperti vienbalsīgi apgalvo - pat dažas izmaiņas ierastajā dzīves veidā var būt nozīmīgas visai pārējai pasaulei.

Sākot no tā, kādus augļus un dārzeņus izvēlies veikalā un beidzot ar to, kā atteicies no nevajadzīgiem pasta sūtījumiem. Zaļi dzīvojot, tu pasargāsi veselību, ietaupīsi naudu un, protams, arī dabu.

 

IEDEDZ EKONOMISKO SPULDZĪTI.
 

Tev nav pārliecības, ka tas kaut ko maina? Lūk, piemērs no Amerikas! «Ja katra Amerikas iedzīvotāja mājā tikai vienu parasto spuldzīti nomainītu ar ekonomisko, tiktu ietaupīts pietiekami daudz elektroenerģijas, lai ar to veselu gadu apgādātu 3 miljonus māju, un ietaupītu gandrīz 600 miljonu dolāru elektrības rēķinos,» apgalvo Mērija Vergasa, ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) pārstāve. Cits veids, kā ietaupīt elektroenerģiju, ir automātiski reaģējošas ierīces, kas pašas izslēdz apgaismojumu, kad tu izej no istabas, un ieslēdz, tev ienākot.
           

IZRAUJ KONTAKTDAKŠU.
 

Vismaz 75 procenti mājas apstākļos patērētās enerģijas tiek izlietota, kad elektrības tīklā paliek iespraustas izslēgtas elektroierīces, piemēram, DVD atskaņotāji, mobilo telefonu lādētāji un televizori. Interneta vietne www.amazon.com piedāvā īpašu ierīci Kill A Watt, kurā, ievadot elektrības rēķina datus un pieslēdzot attiecīgo elektroierīci, aparātiņš piedāvās aprēķināt nedēļas, mēneša un gada lietošanas izmaksas.
 

NEMAZGĀJIES ILGI!
 

«Vienā minūtē, ko tu pavadi dušā, tiek iztērēti vidēji 10 litri ūdens,» norāda Lorela Hausa, interneta vietnes greenlQ.com dibinātāja. Šī vietne izveidota, lai aprēķinātu tevis atstāto iespaidu uz apkārtējo vidi -proti, cik daudz dabas resursus tu izlieto un cik kaitīgu vielu, piemēram, siltumnīcas efektu pastiprinošās gāzes, tavu ikdienas darbību dēļ nonāk atmosfērā. Saīsinot ikdienas dušā iešanas ilgumu no 15 uz 10 minūtēm, gadā tu ietaupīsi neticami lielu ūdens daudzumu - 1,41 kubikmetru jeb 1419 litrus. Aizgriez ūdens krānu ari brīžos, kad mazgā zobus, skuj kājas, izmanto pīlinga līdzekli vai gaidi, kamēr iedarbosies matu balzams.
 

SAMAZINI KARSTUMU!
 

«Lielākā daļa ūdens sildītāju ir uzstādīti vidējā temperatūrā no 55°C līdz 60°C, bet tu vari samazināt to līdz 45"C,» iesaka Šeina Prūnjera, Losandželosas konsultāciju firmas Low Impact Living īpašniece. Šī firma nodarbojas ar to, ka palīdz namīpašniekiem samazināt mājsaimniecību kaitīgo iespaidu uz vidi. «Šādā veidā ūdens sildīšanai tiks tērēts mazāks enerģijas daudzums un gadā ietaupīti vismaz 5 procenti ūdens sildīšanas izmaksu.»
             

ATVIEGLO PASTNIEKA SOMU!
 

Sazinies ar katalogu izplatītājiem un palūdz svītrot tevi no to saņēmēju saraksta. Citur pasaulē, piemēram, Amerikā, ar to cenšas cīnīties masveida. Iespējamie rezultāti ir iespaidīgi. «Mēs ceram, ka, aktīvi rīkojoties, šogad tiks piegādāts par 55 miljoniem katalogu mazāk nekā pērn,» uzskata ASV Nacionālā Resursu aizsardzības centra pārstāve Dženija Pauersa. «Šādā veidā tiks izglābti vairāk nekā 150 000 koki, aizkavēta tādu siltumnīcas efektu radošo gāzu noplūde atmosfērā, ko izdalītu 6000 mašīnas, un videi aiztaupīts atkritumu daudzums, kas ietilptu 1000 kravas mašīnās.»
 

UZMANĪGI AR ĶĪMISKO TĪRĪTAVU!
 

Aptuveni 85 procentos ķīmisko tīrītavu izmanto perhloroetilēnu - ātri gaistošu organisku vielu, ko zinātne saista ar elpošanas traucējumu rašanos un ļaundabīgu audzēju veidošanos. Ja nevari iztikt bez ķīmiskās tīrīšanas, vismaz atsakies no polietilēna maisa (ja vien, protams, laukā nelīst). Tā tu paveiksi divus labus darbus uzreiz - gan nepiesārņosi dabu ar plastmasu, gan ļausi drēbju tīrīšanā izmantotajām vielām labāk izvēdināties. Turklāt ari stiepļu pakaramos vari atdot atpakaļ otrreizējai lietošanai - atkritumu izgāztu¬vēs katru gadu nonāk vairāk nekā trīsarpus miljardi šo pakaramo.

IEROBEŽO ŪDENS PATĒRIŅU TUALETĒ!
 

Ja remontē tualeti, izvēlies podu, kura skalošanai nepieciešams mazāks ūdens daudzums. Vairumā standarta modeļu skalošanai katru reizi pēc lietošanas tiek izmantoti 11 līdz 18 litri ūdens, kaut gan patiesībā var iztikt arī ar 7 līdz 8 litri ūdens.
 

            

KĻŪSTI PAR VIETEDIl
 

Oksfordas Amerikāņu angļu valodas vārdnīca definē šo 2007. gada jaunvārdu «vietēdis» (locavore) kā cilvēku, kurš ēd tikai savas dzīvesvietas tuvumā (apmēram 200 km rādiusā) audzētus pārtikas produktus. Šī pieeja iegūst jēgu, ja apdomājam, cik daudz degvielas tiek patērēts, pārvadājot produktus milzīgos attālumos un cik daudz kaitīgu gāžu šo pārvadājumu rezultātā nonāk atmosfērā.
 

ESI IZVĒLĪGA ATTIECĪBĀ UZ JŪRAS VELTĒM!
 

«Par vīnu, ko dzeram, mēs bieži vien zinām vairāk nekā par zivīm, ko ēdam,» uzskata Keita Vinga, ASV Nacionālā Resursu aizsardzības centra stratēģiju analītiķe. «Taču ir ļoti svarīgi zināt, kur un kādos apstākļos noķertas mūsu ēstās zivis, kā arī to, kādā stāvoklī atrodas konkrētā zivju suga - vai tā nav apdraudēta un vai pastāvēs iespēja šīs zivis ēst ari pēc desmit gadiem.» Pērkot un restorānā pasūtot zivis, izvēlies ^ugas, kas no okeāna ūdeņiem uzsūkušas iespējami mazāk kaitīgu vielu -dzīvsudrabu un dioksīnu. Ja iespējams, pērc zivis, kas tikušas nomakšķerētas, nevis nozvejotas ar tīkliem, jo makšķerējot dabai tiek nodarīts mazāks kaitējums. Padomus veselīgā zivju izvēlē atradīsi interneta vietnēs ~mrw.nrdc.org/mercury un www.seafood~d.iuh.org

JA DZĪVO PRIVĀTMĀJA, IERĪKO KOMPOSTA KAUDZI!
 

Ēdiena, piemēram, augļu un dārzeņu atliekas met kompostā, nevis pievieno pārējiem atkritumiem - tā tu ievērojami samazināsi silrammcas efektu izraisošo gāzu noplūdi atmosfērā. Turklāt ar komposta palīdzību dārzu iespējams mēslot tikpat efektīvi ir mākslīgā mēslojuma palīdzību, norāca Dr. Alens Herškovics, ASV Nacionālā Resursu aizsardzības centra vecākais pētnieks.

               

DOMA PAR KLIMATU.
 

Zaļa mauriņa vai krāšņa dārza dēļ mēs bieži vien patērējam milzu daudzumu dabas resursu un piesārņojam zemi ar ķīmiskām vielām, kas vēlāk nonāk apkārtējos ūdeņos un iespaido mūsu ēsto pārtiku. Pērkot augu stādus savam dārzam, painteresējies, kuri no tiem vislabāk piemēroti tavas dzīvesvietas klimatiskajiem apstākļiem, lai tev nevajadzētu tos mākslīgi uzturēt pie dzīvības ar papildus laistīšanu un mākslīgo mēslojumu.
 

UZ ZĀLI ŅEM LĪDZI DVIELI.
 

Tu pārspīlē, ja sporta kluba ģērbtuvē izmanto trīs dvieļus uzreiz - ar vienu aptin matus, otrā slaukies, bet uz trešā stāvi. Visi šie dvieļi pēc tam tiks mazgāti, patērējot lielu daudzumu enerģijas vai dedzinot ogles, kas gaisā nopludina ogļskābo gāzi. Uz sporta zāli ņem līdzi savu dvielīti, lai varētu tajā noslaucīt sasvīdušo seju vai trenažieru rokturus, un tev šim nolūkam nevajadzētu izmantot papīra salvetes.
 

VECĀM MANTĀM - JAUNA DZĪVE.
 

Atrodi labdarības organizāciju, kas pieņemtu tavas vecās, bet vēl lietojamās mantas un nemet uzreiz tās ārā.

DODIES LAUKĀ!
 

Kad vien laika apstākļi atļauj, dodies skriet ārā - tā ietaupīsi gan elektroenerģijas patēriņu (45 kilovatstundas mēnesī), gan attiecīgi arī izmaksas, ko citādi apēstu trenažieru zāles skrejceliņš un elektriskais apgaismojums (aprēķini izdarīti, balstoties uz pieņēmumu, ka tu skrienot pavadi vismaz 15 stundas mēnesī).

DRUKĀ AR APDOMU.
 

Vienmēr pavaicā sev: «Vai man tiešām vajag to izdrukāt?» Katru izdrukāto dokumentu uzreiz izņem no printera, lai nejauši neizdrukātu to vēlreiz. Kad vien iespējams, sašaurini lapas baltās maliņas.

                

NOPĒRC KRŪZI!
 

Nopērc un lieto pati savu krūzi, nevis katru dienu izmanto vienreizlietojamās papīra vai plastmasas krūzītes, lai, piemēram, birojā padzertos no ūdens tvertnes. Katru dienu izmetot atkritumu tvertnē vienu papīra krūzīti, gadā tu esi atbildīga par aptuveni 11 kilogramiem papīra vai plastmasas atkritumu, kas nonāk apkārtējā vidē.
 

ĒD «ZAĻAS» PUSDIENAS.
 

Ja ņem līdzi uz darbu pusdienas, iesaiņo tās vairākkārt izmantojamās kārbiņās, kuras vari iegādāties jebkurā saimniecības preču veikala. Ja pērc gatavas pusdienas pa ceļam uz darbu, labāk izvēlies papīra, nevis plastmasas iepakojumus.
 

 


 

  • : 0

»