, 23. , : Venija, Vanda, Veneranda

Par pingvīniem un vai tiešām mēs tādi nevēlētos būt? (0)

Savā Jaungada uzrunā mūsu nu jau bijušais premjers Ivars Godmanis izteica nu jau tautās aizgājušo frāzi par to, ka mums tā kā pingvīniem vētras laikā vajadzētu salikt visiem kopā muguras un pārlaist slikto laiku jeb ekonomisko krīzi. Interesanti, ka tieši šī frāze izsauca lielāko daļu negāciju, bet

vai kāds aizdomājās pēc būtības, kādi tad īsti ir pingvīni. Un vai vēlējums rīkoties kā pingvīniem vētras laikā būtu iemesls negācijām.

  

Kas tad īsti ir pingvīni? Wikipēdija mums stāsta, ka pingvīnu dzimta (latīņu: Spheniscidae) ir nelidojošu jūras putnu dzimtas pārstāvji, kas pieder pie pingvīnu kārtas. Pingvīni sastopami tikai dienvidu puslodē, pamatā Antarktīdā.

 

Pingvīna izmērs svārstās no 40 cm līdz 115 cm, masa no 1 līdz 46 kg. No citiem putniem tie atšķiras ar īpašo ķermeņa formu. Pingvīni neprot lidot, toties lieliski peld un nirst. Pārsvarā pingvīni pārtiek no sīkām zivīm, kalmāriem, vēžiem un planktona. Pa zemi pārvietojas, neveikli gāzelēdamies, un atgādina cieši piebāztu maisu uz īsām kājām.

 

Lielākoties pingvīni dzīvo aukstā klimata zonās, peldot ūdenī, kura temperatūra tuvu nullei, ligzdo uz akmeņiem, oļiem, tieši uz ledus, zem koku saknēm vai alās. Biezais zemādas tauku slānis, biezas, ūdensnecaurlaidīgas spalvas, kas satur tauku sekrētu, pasargā no sasalšanas ūdenī. Tas nu būtu viss par pingvīnu uzbūves īpatnībām.

 

Toties vēl interesantāka ir pingvīnu sociālā dzīve un to veidotais sabiedrības modelis. Pingvīni ligzdo milzīgās kolonijās, kurās var būt pat miljoniem putnu. Latvijas iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk kā divi miljoni. Putnu pāri dzīvo kopā visu mūžu. Diemžēl uzticību no putniem mēs vēl tik varētu pamācīties, arvien retāk cilvēkiem laulības ilgst visu mūžu.

 

Kolonijās parasti ir daudz jaunu īpatņu, kuriem pārošanās laiks vēl nav pienācis. Kad mazuļi paaugas un kļūst pastāvīgi, kolonijas izjūk, un pingvīni dodas okeānu plašumos. No ligzdošanas vietas viņi nereti aizpeld tūkstošiem kilometru tālu. Diemžēl to jau no pingvīniem mēs esam apguvuši un Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk iztikas meklējumos aizklīst arvien tālāk no mājām.

 

Un tā ir taisnība, ka vētras laikā pingvīni sanāk kopā liela aplī un cits citu silda. Mūsu sabiedrībā cilvēkiem tas nozīmētu citam citu atbalstīt tad, kad tas tiešām ir nepieciešams un būt vienotiem. Jautājums ir, vai mēs to darām vai esam iekrituši savu nesaskaņu radītajā apburtajā aplī, kur citus neredzam, ir tikai katra atsevišķas intereses. Cerams, ka labais mūsos palīdzēs mums apvienoties un atbalstīt citam citu.

 


 

  • : 0

»