, 16. , : Dinārs, Dinija, Daiga

Gada dzīvnieks 2009 – brūnais lācis (0)

Biezā kažokā tērpies, vairāk nekā 200 kilogramus smags, pieslējies kājās – divus metrus garš, mānīgi lempīgs muskuļu kalns. Gana izveicīgs, lai ar vienaldzīgu izteiksmi un rotaļīgu ķepas vēzienu uztaisot pretiniekam harikiri pieveiktu alni. Tāds ir viņš – Latvijas Dabas muzeja Gada dzīvnieks 2009.

 

Latvijas 12 brūnie lāči
 
Vēl pirms simt gadiem lāči Latvijā bija retums. Pēdējā lāču uzskaite pērnā gada aprīlī liecina, ka Latvijā mīt 12 lāči. Daļa mitinās Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, bet atsevišķi īpatņi arī iekšzemē — Ogres, Cēsu, Madonas, Gulbenes un Jēkabpils rajonos. Igaunijā lāču skaits ir ap 600.
Folklorā tik daudz pieminētais lācis šķiet gluži ikdienišķa parādība Latvijas dabā, tādēļ rodas jautājums – kādēļ tik krasa atšķirība lāču skaitā Latvijā un Igaunijā?
"Pirms vairāk nekā simt gadiem lāči Latvijā tika pilnībā iznīdēti, arī lāču mātes, tādēļ mātes neuzdrošinās ziemot un dzemdēt mazuļus Latvijā," laikrakstam „Diena” lāču grūtos laikus 19.gadsimta Latvijā skaidroja Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.
 Mūsdienās lāčus Latvijā traucē gan medības, gan arī mežizstrāde. Tā kā lāču mātēm mazuļi dzimst ziemas guļas laikā, tai jābūt netraucētai. "Latvijā katru ziemu ir gadījumi, kad lāči tiek iztraucēti, īpaši medību laikā" saka J.Ozoliņš.
Tāpēc lāči Latvijā atgriežas kautrīgi — pārsvarā lāču tēviņu un iepriekšējā gadā dzimušu jauno lāču izskatā. Joprojām nav ziņu, ka Latvijā būtu piedzimis kāds lācēns.
 
Vai bīstams?
 
Lācis ir krāšņa, interesanta un ļoti saprātīga rota mežā, kuru zaudējot, Latvija kļūtu nabagāka. Iedzīvotāji arī neuzzinātu, kāds ir viņu iecietības mērs, dzīvojot līdzās.
"Brūnais lācis ir tāds kā termometrs cilvēka un vides attiecībām. Tā kā Latvijā lācis nav kādu laiku bijis, viņu mēdz uzskatīt par neērtu, nedaudz bīstamu. Dzīvot lāču apdzīvotā teritorijā nav bīstamāk, kā ikdienā braukt ar auto, taču psiholoģiski — cilvēkiem Latvijā nereti ir bailes no lāčiem," stāsta J. Ozoliņš.
Lācis ir ļoti piesardzīgs dzīvnieks, turklāt Igaunijā un Krievijā ir atļautas lāču medības, tāpēc lāči baidās no cilvēkiem. Cilvēkiem lācis parasti neuzbrūk un cilvēku pamanījis, lācis, visticamāk, laidīsies lapās.
Par bīstamākajiem uzskata klaiņojošos lāču tēviņus, kas gulēt nav devušies, jo guvuši kādus ievainojumus vai citu iemeslu dēļ nav paspējuši uzkrāt pietiekamā slānī tauku rezerves. Lācis var uzbrukt arī aizstāvot sevi vai savus mazuļus.
Latvijā lāču medības ir izliegtas. Ir ziņas, ka pērn Gulbenes rajonā medībās nejauši sašauts par mežacūku noturēts lācis, bet pirms trim gadiem Alūksnes rajonā medībās nogalināts pusauga lācēns.
 
Ne gluži meža sanitārs
 
No maņām lācim pirmajā vietā ir oža, otrajā dzirde un tikai trešajā redze. Lāči pārsvarā pārvietojas uz četrām kājām. "Uz divām slejas parasti tad, kad kaut ko grib labāk ieraudzīt vai gaisā smaku saost," saka Vilnis Skuja, Slīteres nacionālā parka administrācijas zoologs.
Lācis ir izteikts visēdājs. Pavasarī un vasarā lācis pārsvarā ir veģetārietis, pārtiek no augu valsts izcelsmes barības, piemēram, dažādiem augļiem, riekstiem, ogām, saknēm. Barības meklējumos mēdz arī izrakt skudru pūžņus, peļu midzeņus, meklējot kukaiņus vai sliekas griež apkārt akmeņus un nogāzušos kokus.
Labprāt ēd arī sīkos zīdītājdzīvniekus un kritušus dzīvniekus. Kritušus dzīvniekus lāči var saost no ļoti liela attāluma, ja smaku nes vējš.
Medī lāči ļoti aktīvi, metoties pakaļ medījumam. Skrienot lācis var attīstīt ātrumu līdz 50 kilometriem stundā. "Tas padara lāci par vienu no bīstamākajiem zīdītājiem. Ātrums ir ļoti liels — vienkāršu, neprofesionālu riteņbraucēju, noteikti, panāktu," pasmaida V.Skuja.
 
Kurzemes lāča piedzīvojumi
 
Pēdējo reizi brūnais lācis Latvijā kļuva populārs 2006.gadā, Roņu salas lāča "eposa" laikā, kad, iespējams, no Latvijas puses nācis, kāds brūnais lācis pāri ledus gabaliem nokļuva Igaunijai piederošajā Roņu salā, sabiedējot tās 60 iedzīvotājus.
Kas tieši ar lāci notika nākamajā gadā, nav skaidrs joprojām, tomēr pētnieki pieļāva, ka tas, iespējams, peldus devies atpakaļ Latvijas virzienā. Šādas aizdomas radīja Ventspils rajonā 2006.gadā parādījies klaiņojošs lācis.
2007.gada janvārī lāci no ziemas miega bija iztrūcinājuši mednieki. Pērn lācis sevi nelika manīt. Toties šogad Kurzemes vienīgais lācis, visdrīzāk atkal ticis pamodināts no ziemas miega, pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai LETA pastāstīja Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbinieks Valdis Ārnests.
Sniegā atstāti vidēja lieluma brūnā lāča ķepu nospiedumi pamanīti Ventspils rajona Ances pagastā. Tā kā parasti lāči guļ no oktobra līdz martam, Ārnests pieļauj iespēju, ka lācis pēc pamodināšanas atkal aizgājis gulēt. Tomēr, ja ķepainis vairs negrasās snaust, viņš katrā ziņā meklēs ko ēdamu, kas savukārt apdraud netālu esošās savvaļas govis.
 
Dabas muzejs aicina iesūtīt liecības par lāču klātbūtni
 
Piešķirot brūnajam lācim Gada dzīvnieka titulu, Latvijas Dabas muzejs aicina ikvienu ziņot par pamanītām lāču klātbūtnes pazīmēm. Interesantākie un oriģinālākie iesūtītie stāsti, foto attēli un materiāli būs aplūkojami muzeja mājas lapas sadaļā „Gada dzīvnieks 2009”.
Šopavasar iecerēta lāču aizsardzības plāna apspriešana, bet visa gada garumā būs daudz ar lāčiem saistītu pasākumu skolēniem, to skaitā muzejs aicina lāču apdzīvoto rajonu skolu skolniekus gatavot projekta darbus par lāčiem.
 


 

  • : 0

»