, 4. , : Baiba, Barbara, Barba

Šodien atzīmējam Sveču dienu (1)

Agrāk februāri dēvēja par Sveču mēnesi, bet 2. februāris bija Sveču diena jeb viena no Māras dienām – Ziemas Māra, saukta arī par Vēja dienu. Sveču diena ir ziemas vidus. Svece ir siltuma un gaismas simbols, taču tai piemīt arī kaut kas neizskaidrojams un maģisks.

 

Senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija, tāpēc ziemā daudzi darbi noritēja pustumsā vai pat pilnīgā tumsā. Apstākļi uzlabojās, kad mūsu senči apguva sveču liešanas prasmi un istabās skalu gaismu nomainīja sveces: sveču gaismā garie ziemas vakari kļuva gaišāki.

 
Kas darāms Sveču dienā?
 
Mūsu senči februārī lēja sveces, ko lietoja apgaismojumam visa gada garumā. Lai nākamais gads būtu labs un pats cilvēks skaists, Sveču dienā bija kārtīgi jāpaēd, jādzer alus, jādzied un jāsmejas. Tomēr galvenais darbs šai dienā bija sveču liešana. Sveces lēja no aitu taukiem vai vaska.
 
Lai sveces degtu gaiši un taupīgi, tās bija jālej tieši Sveču dienā, turklāt sveču lējējs nedrīkstēja dusmoties, ja tā notika, sveces dega tumši un sprakšķēja. Aizdedzinot pirmo sveci bija jāsmejas.
 
Gatavās sveces sēja buntītēs un pakāra klētī vai kambarī, novietoja sveču skapīšos vai īpašās sveču kastītēs. Svecēm izgatavoja koka vai metāla svečturus jeb lukturus (lākturus).
 
Sveces bija arī materiālās labklājības un turības pazīme. Svētkiem lēja resnākas sveces, lai tās ilgāk degtu un izgatavoja tā sauktos goda lukturus – kroņlukturus četrām svecēm, kas bija paredzēti kāzām un citiem lieliem godiem un tāpēc bija greznāki par ikdienā lietotajiem.

 

Arī baznīcas svētki
 
Lai gan Sveču dienas jeb festum candelarum (lat.) pirmsākumi meklējami pagāniskajās tradīcijās, kopš 5.gadsimta kristīgajās baznīcās šī diena tiek svinēta kā Jaunavas Marijas šķīstīšanās svētki. Šai dienā baznīcās deg daudz sveču un notiek sveču svētīšana, kurām šodien piedēvē īpašu sargājošu spēku.
 
Katoļiem tā ir Marijas šķīstīšanās diena, kad Marija ar Kristus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes templi, savukārt pareizticīgie šodien svin Satikšanās svētkus – dienu, kad Jeruzalemes templī mazo Jēzu pirmo reizi sastapuši dievbijīgais Simeons un praviete Anna.
 
Sirmais Simeons mazo Jēzu nosaucis par „Lumen ad revelationem gentium” jeb Gaismu pagānu apgaismošanai, tāpēc Baznīca sveces gaismu uzskata par Kristus simbolu. Sveces tiek dedzinātas gan uz altāra, gan citur baznīcā, bet degošās sveces mūsu rokās simbolizē, ka Kristus ir ar mums.

 

Maģiskās sveces
 
Sveces liesmai izsenis tiek piedēvētas arī maģiskas īpašības – uguns gan nomierina un attīra, gan sadedzina un iznīcina. Sveces aizdedzina gan cilvēkam piedzimstot, gan lai rādītu gaišu ceļu aizsaulē dodoties, gan daudzos citos brīžos, priecīgos un skumīgos. Tāpēc senos laikos Sveču dienā ļaudis lūdza Vēja māti, lai nenopūš, saudzē sveces liesmu.
 
Arī mūsdienās daudzi cilvēki izmanto sveces, lai attīrītu sevi un savus mitekļus no negatīvās enerģijas.
 
Pirms aizdedzināt sveci, ieteicams piesātināt to ar savu enerģiju, paturot rokās un sūtot svecei labas domas. Kad jūtamies slikti un galvā jaucas drūmas domas, ieteicams aizdegt sveci un palūgt, lai tā uzņem sevī visas postošās emocijas un nelabo pašsajūtu. Redzēsiet, drūmās domas pēc brīža būs pagaisušas un ar laiku jūs spēsiet saskatīt sev apkārt daudz vairāk pozitīvā.
 
Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds,
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.

 

Lai ar svecēm attīrītu telpu, to vispirms vajadzētu sakārtot, izmazgāt grīdu. Sveces vēlams novietot istabas stūros katrā debess pusē – ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos. Jāatceras, ka, attīrot telpu, svecēm jāļauj izdegt. Ja telpā būs sakrājies ļoti daudz negatīvās enerģijas, sveces degot sprakšķēs un liesma raustīsies. Savukārt mierīga sveces degšana liecina, ka telpa ir tīra.
 
Ticējumi un paražas
par svecēm un Sveču dienu
 
·        Ja no sveces aizpīpē, tad vecumdienās asaros acis.
·        Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds no mājiniekiem mirs.
·        Ja sveci dedzina no abiem galiem, tad nedzird zagļus nākam.
·        Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.
·        Uz celma, uz kura Sveču dienā nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.
·        Lai govis vasarā nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
·        Sveču dienā nedrīkst mājās klauvēt un trokšņot, lai vasarā vējš jumtu nenoceltu.
·        Vēja dienā nevajag sienu un salmus pa pagalmu nēsāt, lai vējš vasarā sienu un labību neizputinātu.
·        Sveču mēnesī kaķis peles neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
 
Sveču dienas Laika zīmes
 
·        Ja sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
·        Ja sveču dienā salst, tad no silta pavasara nav ko domāt.
·        Ja sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
·        Apmācies laiks – zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
·        Ja sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un būs daudz medus.
·        Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
·        Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
·        Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris.
·        Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka putns var padzerties, tad gaidāma laba raža.
·        Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
·        Ja Sveču dienā ir tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
 
Sveču gaisma ir
iekšas gaisma. Mājas.
Pie sveces
mēs iekrītam savā
dvēselē
un spīdam
no turienes.
Un citas dvēseles atspīd mums pretī
no iekšas.
Dzīve un pasaule
ir divas milzīgas sveces.
Esi svētīts, lielo un maziņo sveču lējēj!
 
Ojārs Vācietis
 
 


 

  • : 0

»