, 25. , : Rodrigo, Rauls

Migla un dūmaka mazina globālo sasilšanu (0)

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā virs Eiropas retāk veidojusies migla un dūmaka, kura atstaro uz Zemes virsmas nonākušos Saules starus un neļauj tai tik ātri sasilt, kas veicinājis straujāku klimata sasilšanu, noskaidrojuši zinātnieki, svētdien ziņoja ārzemju mediji.

Laikā no 1978. līdz 2006.gadam temperatūra vairākos Eiropas reģionos cēlusies straujāk nekā vidēji pasaulē, īpaši tas attiecas uz Eiropas ziemeļiem, vidieni un austrumdaļu.
Pētnieki lēš, ka šajā laikā miglas un dūmakas samazināšanās sekmējusi Eiropas sasilšanu par vidēji 20%, bet Austrumeiropā, kurā ietilpst arī Latvija – pat par aptuveni 50%.
Francijas Atomenerģētikas komisijas zinātnieku grupa Robēra Votāra vadībā apkopojusi datus no 342 meteoroloģisko novērojumu stacijām visā Eiropā un secinājusi, ka šajos gados dienu, kurās redzamība bijusi mazāka par diviem kilometriem, skaits sarucis uz pusi.
Tas lielā mērā skaidrojams ar sēra dioksīda piesārņojuma līmeni atmosfērā. Sēra dioksīds ir akmeņogļu un naftas produktu sadegšanas blakusprodukts, kas tiek vainots arī par t.s. skābo lietu (acid rains), kuri kaitē mežiem un iekšzemes ūdeņiem, veidošanos.
Kā ziņu aģentūrai AFP sacījis Votārs, temperatūras celšanās Austrumeiropā pēdējos 30 gados bijusi īpaši izteikta, jo komunistiskās sistēmas laikā tur darbojās neskaitāmi uzņēmumi, kuri radīja šāda veida piesārņojumu.
Pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma daudzi šādi uzņēmumi slēgti, tāpēc franču pētnieki pauž cerību, ka nākotnē migla virs Eiropas veidosies vairāk, bet globālās sasilšanas ietekme uz eiropiešiem mazināsies.

Pasaulē temperatūra kopš 1906.gada cēlusies par 0,74 grādiem pēc Celsija skalas. Miglas sega var samazināt temperatūru pat par 2 grādiem, vēsta pētījums.

Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī, kas veidojas atdziestot gaisā esošajiem ūdens tvaikiem.

Migla mēdz būt dažāda. Piemēram, izstarojošā migla rodas skaidrās bezvēja naktīs, zemei atdziestot. Šī migla biežāk veidojas pavasarī un rudenī ieplakās, purvos, pļavās. Kustīgā migla rodas uz vēsas zemes vai gaisa uzplūstot un atdziestot siltam, mitram gaisam.

Migla var rasties arī ūdenim iztvaikojot. Šī migla parasti novērojama vakaros pēc stipra lietus vai rudenī un ziemā uz ūdeņiem, kad auksts gaissuzplūst vēl neatdzisušai ūdens virsmai.
Sausmigla jeb dūmaka veidojas no putekļiem vai dūmiem, savukārt ledus migla veidojas ja temperatūra noslīd zemāk par -20°C un tā izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem. Visos gadalaikos migla veidojas virs jūras, piejūrā un pie lielām ūdenskrātuvēm.
Latvijā migla ir novērojama visos gadalaikos, ko nosaka biežā mitrā jūras gaisa ieplūšana un daudzie purvi. Kurzemē gadā ir 50 – 60 dienas ar miglu, austrumu virzienā miglaino dienu skaits samazinās, bet augstienēs migla novērojama apmēram 70 dienas gadā.
Interesanti, ka migla biežāk veidojas virs pilsētām. Tā notiek tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk mitrumu uzsūcošu daļiņu, kas veicina ūdens sabiezēšanu gaisā, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes, un tādējādi varētu secināt, ka piesārņots gaiss var sekmēt klimata atdzišanu.
Vienkāršā.lv aicina: aprīkosim savus auto ar miglas lukturiem, pievērsīsim uzmanību miglas prognozēm un priecāsimies par rītiem, kad „miglā asaro logs”!
 


 

  • : 0

»