, 5. , : Edīte, Andžs, Andžejs, Esmeralda

Mārtiņi ir klāt (1)

To nedēļu, kurā iekrīt 10.novembris, sauc par Mārtiņa nedēļu. 9.novembris ir Mārtiņa vakars, 10.novembris - Mārtiņa diena, Buduļu diena, viena no Zirgu dienām. Šajā dienā sāk iet masku gājienos, kuri turpinās līdz Meteņiem.

Kur Mārtiņdiena savu vārdu dabūjusi? Senāk viduslaikos Mārtiņus 11.novembrī svinēja par godu Tūras bīskapam sv. Mārtiņam Francijā (ap 316.-400.g.), kurš šajā dienā apglabāts. Šajā gadalaikā Eiropas tautām bija savi svētki ar īpašām paražām. Piemēram, zoss gatavošana Mārtiņdienas galdam pie mums atceļojusi no ģermāņiem. Jaunajos laikos ieviesās svinības par godu Mārtiņam Luteram, kur dzimis 1483.gada 10.novembrī.

 

Mūsdienās Mārtiņus uztver kā īstus zemkopju svētkus pēc ražas novākšanas. Mārtiņi dažos apvidos sakrīt ar apkūlībām. Tādēļ īsti iederīgs te ir ražas daudzinājums - rudzu, miežu un apiņu godāšana. Tas Mārtiņš, kurš piesiets tumšajā kaktā, drīzāk noslēpts labības kūli rijas stūrī, nākamā gada ražas svētību glabādams. Par Mārtiņu kā auglības nesēju mums vēstī Mārtiņvakara dziesmas.

 

Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņu barojot.

(K. Skrunda)

 

Mārtiņi bija viena no Zirgu dienām, kad zirgu stallī upurēja gaili. K.Šilinga 1832.gadā Tirzā aprakstītais gaiļa upurēšanas rituāls sakrīt ar 16.gs. jezuītu ziņām par ģimeņu kultiem, kurus izpildījuši vīrieši un sievietes atsevišķi. Aprakstā teikts, ka kādos svētkos vīrieši kāvuši un ēduši gaili, sievietes - vistu. Viens no mūsdienu tradicionālās kultūras mītiem ir ornaments, ko atšifrē kā mārtiņgaili. Tā saules koka zarā iekāpis gailis - gaisms un uguns simbols.

 

Gada ritenī Mārtiņi rudenī ir pretī Ūsiņiem pavasarī. Kā Ūsiņš ir teiksmainais rītausmas un pavasara dievs, tā Mārtiņš - rudens un dienu dilšanas, Saulrieta dievība.

Mārtiņš, tāpat kā Ūsiņš ir zirgu gādnieks. Ūsiņš vasarā, Mārtiņš – ziemā.
Lai arī Mārtiņu Dainās nesauc par Dieva dēlu, tomēr viņa vieta un loma zirgu (enerģijas, auglības, zināšanu un arī dievišķās enerģijas), saistība ar biti (zināšanām, domu, dievišķo vēstnesi) pārvaldīšanā ir tik nozīmīga, ka pēc būtības arī viņam pienāktos Dievadēla vārds. Arī Mārtiņu sēdina galda galā, tāpat kā Dievu. Mārtiņam ir arī cieša saistība ar Sauli un Pērkonu.

Ūsiņš ir ražas un auglības dievība kā izaicinājums, savukārt Mārtiņš pārstāv auglības un ražas enerģiju kā rezultātu, tomēr mēs saskatām viņā arī citas dievišķās izpausmes – ne tikai auglības, bet arī spēka, aizsardzības un domas spēka garu. Turklāt, arī ar attīrīšanos un pārveidi Mārtiņš ir saistāms.
Rudens rituālos Mārtiņus saista arī ar Apkūlībām. Rakstos dažkārt vēstīts, ka Mārtiņus svēta vienu dienu, bet Dainās un Mārtiņlaiku ticējumos bieži ir sakrālais trīs dienu svētīšanas laiks.

Ar Mārtiņiem sākas trokšņošanas, rībināšanas, dejošanas un maskošanās laiks. Laiks, kad mājas sāk pārstaigāt dzērves, lāči, lielās sievas, pat nāves tēli. Tas ir kāds īpašs veids, kā tikt ar tumsu un ziemu galā, kā pārdzīvot Saules sudraba laiku, zilās jūras laiku.

 

Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu.

Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Veci ļaudis saka, ka tad Katrīna ar Mārtiņu precējoties.

Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
- Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.

- Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

 

 


 

  • : 0

»