, 25. , : Rodrigo, Rauls

Vidējais laulību ilgums Latvijā ir 14 gadi (0)

Laimīga laulība ir vērtība, pēc kuras esam tiekušies visos laikos. Tomēr pēdējo gadu statistika liecina, ka laulība kā sabiedrisks institūts Latvijā pamazām atmirst, bet vidējais laulību ilgums Latvijā ir 14,2 gadi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
 
Gandrīz puse laulību tiek šķirtas
 
Latvijas, tāpat kā citu Rietumeiropas valstu un ASV, pieredze laulību šķiršanas ziņā ir ļoti bēdīga. Gandrīz puse noslēgto laulību tiek šķirtas. Kopumā pagājušajā gadā Latvijā tika noslēgtas 12 946 laulības, bet šķirtas 6214.
Situāciju ar laulībām varētu aprakstīt kā lielu māju, kuras vienā pusē ir krāšņas un greznas durvis, pa kurām ieiet smaidīgi, priecīgi un laimīgi pāri, bet mājas otrā pusē ir mazas, šauras durvis, pa kurām pa vienam nāk ārā sapīkuši, izmisuši, vīlušies, naida un dusmu pārņemti cilvēki.
Neapšaubāmi, visās valstīs, kur šī problēma ir aktuāla, tiek uzdots jautājums, kādēļ laulību šķiršanas skaits pieaug. Tomēr vienotas atbildes uz šo jautājumu joprojām nav.

 

Visvairāk šķiras pusmūžā
 
Lai gan mēdz teikt, ka kopā nodzīvotie gadi stiprina attiecības, jo cilvēki viens otru labāk pazīst un vairāk ciena, tomēr pērn Latvijā visbiežāk šķirtas laulības, kurās nodzīvoti 20 un vairāk gadi. Kopumā šķirtas 1657 šādas laulības.
Tāpat pērn šķirta 1271 laulība, kurā nodzīvots no pieciem līdz deviņiem gadiem un 1135 laulības ar „stažu” no 15 līdz 19 gadiem.
Šie dati liecina, ka bieži vien laulības šķiršana sakrīt ar pusmūža krīzi, kad dzīvojot kopā ilgāku laiku, pāra savstarpējās attiecības sevi ir izsmēlušas, partneru garīgā attīstība ilgākā laika posmā notikusi dažādos virzienos un laulībai zudusi jēga, jo cilvēkus vairs nekas nesaista, īpaši, ja bērni ir izauguši un kopēju rūpju par tiem vairs nav.
Mūsdienās ir mainījusies arī sabiedrības izpratne par laulībām, cilvēki savstarpējās attiecībās vēlas justies brīvāki. Tādēļ, ja laulība „nestrādā” pietiekami labi, cilvēki mēdz šķirties, jo neredz iemeslu turpināt attiecības, kas nesniedz apmierinājumu un rada pārāk daudz stresa. Arvien vairāk cilvēku dzīvo arī tā sauktajās "brīvajās attiecībās".
 
Kopā nespēj nodzīvot pat gadu
 
2008.gadā arī šķirtas laulības, kurās pāris nav nodzīvojis gadu, 2008.gadā tādas ir bijušas 24.
Kā nopietnākais „jauno” laulību šķiršanās iemesls tiek minēts tas, ka jaunlaulātajiem nav reāla priekšstata par dzīvi laulībā.
Pirms laulībām ir tikšanās un kopīgas izklaides, bet trūkst izpratnes par to kas ir laulība, ar ko cilvēkam ir jārēķinās stājoties laulībā, ka kopdzīvei ir jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos un otrs cilvēks jāpieņem tāds, kāds tas ir. Nereti, cilvēki viļās savā laulībā tieši šo iemeslu dēļ.
Daudzas laulības tiek šķirtas arī dzīvesbiedru neuzticības dēļ. Diemžēl TV, radio, presē laulības pārkāpšana bieži vien tiek pasniegta kā norma.
 
Kam šķiršanās sāp vairāk?
 
Latvijā nav veikti nopietni pētījumi par laulību šķiršanas izraisītajām problēmām sabiedrībā, tāpēc var runāt tikai par tendencēm.
Kā atzīst psihologi, šķiršanās pēc 20 gadu kopdzīves ir daudz grūtāka nekā pēc pieciem gadiem. Turklāt pusmūža sievietes šis pārdzīvojums skar dziļāk un atstāj smagākas sekas.
Apmēram 60 procentos šķirto laulību ir bērni. Tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā bērni pēc vecāku šķiršanās pārsvarā paliek ar māti, un tikai neliels procents bērnu turpmāk dzīvo kopā ar tēvu.
Ir vērojama vēl kāda likumsakarība. Tie pāri, kuriem nav bērnu, šķiras biežāk nekā pāri ar bērniem.
 
Krīzes laikā šķirties grib mazāk
 
Kā apgalvo juristi, kas nodarbojas ar laulību šķiršanas prāvām, finansiālo grūtību dēļ šogad aizvien mazāk pāru vēlas sniegt tiesā šķiršanās prasības, tāpēc šķiršanās gadījumu skaits ir samazinājies un turpinās kristies.
Kā iemesli tiek minēts tas, ka nekustamā īpašuma cenu straujais kritums apgrūtina kopīgo māju pārdošanu, bet apgrūtinātā kredītu saņemšana apslāpē vēlmi dibināt divas atsevišķas mājsaimniecības.
„Iemesli ir dažādi, taču īpašuma sadalīšana ir pirmais, par ko iedomājas pāri, kad viņi sāk apsvērt šķiršanos. Nav grūti iedomāties, ka ekonomiskā krituma laikā šī tendence turpinās pieņemties spēkā, jo cilvēki aizvien vairāk jutīsies finansiāli ievainojami”.

 

 

 

  •  
  •  
  •  

 


 

  • : 0

»