, 23. , : Venija, Vanda, Veneranda

Krīze paver iespējas medicīnas tūrisma attīstībai (0)

Kamēr valstij piederošās lielās slimnīcas par medicīnas tūrisma attīstīšanu izrāda interesi, tomēr pagaidām ir piesardzīgas, daļa privāto klīniku jau to īsteno dzīvē, bet astoņas pavisam nesen apvienojušas spēkus, lai strādātu pie kopēja mārketinga un ārvalstu pacientu piesaistes.

"Tās būs trīs dimensijas - rietumu, pārsvarā Lielbritānijā, ziemeļu - Zviedrija, Norvēģija, un trešā - austrumu - Krievija, Ukraina, Baltkrievija," laikrakstam "Diena" plānus iezīmējis "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņa vadītā klīnika un vēl vairākas, kas strādā plastiskās ķirurģijas un acu operāciju jomā, nodibinājušas uzņēmumu, kas organizēs medicīnas tūrismu.

Pēdējos gados, pievilcīgo Latvijas cenu vilināti, ārvalstu pacienti jau brauca uz privātajām klīnikām Latvijā, lai te labotu zobus, veiktu kādas plānveida operācijas vai diagnostiku, taču tas biežāk notika stihiski nevis organizēti. Arī pašas klīnikas lielu interesi neizrādīja, jo "vēl pērn bija treknie gadi, nebija iespēja fiziski apkalpot tik daudz cilvēku, bija diezgan garas rindas uz maksas pakalpojumiem", stāstījis Rēvalds. Nu vietējo maksas pacientu ir mazāk, kritusies viņu maksātspēja, tādēļ medicīnas tūrisms klīnikām tagad šķiet daudz interesantāks. Valsts klīnikām savukārt tā būtu iespēja nebūt vairs pilnībā atkarīgām no valsts naudas, ļoti samazinoties finansējumam.
Plastikas ķirurga Kaspara Feldmaņa privātklīnikai jau no šā gada sākuma klientus piesaista arī Norvēģijas uzņēmums "Lasikreise". "Pirmkārt, mēs izejam ar cenām, otrkārt - ar servisu, treškārt - ar ļoti labu satiksmi," uzskaitījis Feldmanis. Februāra sākumā atbraukuši pirmie četri klienti, tagad pacientu plūsmas esot regulāras, no septembra šeit plastiskās operācijas tiek veiktas arī pacientiem no Lielbritānijas. "Sākumā braucu uz Oslo konsultēt, tad komplektēju grupas, tad norvēģu firma noorganizē braucienu. Tagad konsultēju skaipā, fotogrāfijas skatos, mazliet racionālāk to visu darām," skaidrojis Feldmanis. Cenas esot tādas pašas kā vietējiem pacientiem.
Sazvanīts Norvēģijā, "Lasikreise" direktors Hākons Nordengs pastāstījis, ka Latvijā sadarbojas ar vairākām klīnikām, priekšrocība esot cenas. "Vislabākās ir acu lāzeroperācijām, tās ir divreiz zemākas nekā Norvēģijā. Otrs mūsu virziens Latvijā ir zobārstniecība - arī divreiz zemākas cenas. Plastiskā ķirurģija Norvēģijā gan nav ļoti dārgs pakalpojums, atšķirība 10-20%," stāstījis uzņēmējs.
Arī lielajās universitātes slimnīcās ledus sācis kustēties. Šīm slimnīcām medicīnas tūrisms dotu papildu ienākumus, bet ārstiem tā būtu iespēja nezaudēt iemaņas laikā, kad valsts plānveida operācijas tikpat kā nefinansē. Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova uzsvērusi, ka klīnika Gaiļezers pēc būtības ir neatliekamās palīdzības klīnika un medicīnas tūrisms neatbilst tās profilam, taču šajā virzienā varētu attīstīt jomas, "kurās esam monopola stāvoklī vai līderos". Jaunā staru terapijas iekārta, lineārais paātrinātājs ir modernākais modelis Austrumeiropā, par to jau ieinteresējušās bijušās PSRS republikas.
Jauno iekārtu atklās tikai jaunnedēļ, taču interese par to no ārvalstu onkoloģijas un neiroloģijas pacientiem parādījās jau pirms kāda laika. "Interesi izrādījusi Krievija, Ukraina, Kazahstāna, tie ir maksātspējīgi cilvēki. Pacienti, kuri iepriekš ārstējās Šveicē, Vācijā. Mēs varam viņus piesaistīt ar šo iekārtu, mēs esam tuvāk, mazāk problēmu ar rindām nekā citās valstīs, nav valodas barjeru," skaidrojis Onkoloģijas centra Terapetiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Sergejs Popovs. Pakalpojuma cena būs divas trīs reizes zemāka nekā Šveicē vai Vācijā.
"Tagad varam lēnām atvērt vārtus vaļā," sacījis Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, asociētais profesors Andrejs Ērglis, invazīvo kardiologu beidzot esot gandrīz pietiekamā skaitā. Interese jau ir no Skandināvijas, Krievijas, Baltkrievijas, arī citām valstīm.
 


 

  • : 0

»