Pirmajam Latvijas Valsts prezidentam 150 (0)
Vakar apritēja 150 gadi, kopš dzimis Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste. Jubilejas uzrunā pie Čakstes pieminekļa Jelgavā pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers akcentēja vajadzību pēc vienprātības gan valsts pārvaldē, gan sabiedrībā. "Es šobrīd stāvu pie pirmā Valsts prezidenta pieminekļa, un mēs šaubāmies, kādi vadoņi mums vajadzīgi tagad. Es domāju, ka ne tie, kas izdara visu, bet gan tie, kas iedvesmo, lai mēs varētu darīt paši. Ne tādi, kas pārvalda valsti savās interesēs, bet tādi, kas to dara tautas interesēs... Vienprātība ir tas, kas šodien ir nepieciešams, jo no vienprātības izaug valsts," pauda Zatlers, atzīstot, ka Čakste atstājis ļoti bagātu politiskos mantojumu, kurš ir noderīgs arī tagad.
Satversmes sapulces prezidents, pirmais Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste dzimis Lielsesavā 1859.gada 14.septembrī, 1882.gadā beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1886.gadā - Maskavas universitātes juridisko nodaļu. Tajā pašā gadā J.Čakste sāka strādāt par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, bet 1888.gadā - par advokātu Jelgavā. Aktīvi iesaistījās Jelgavas sabiedriskajā dzīvē, tādēļ tika ievēlēts par triju lielāko latviešu biedrību priekšnieku. 1895. gadā panāca, ka 4. dziesmu svētki tiek sarīkoti Jelgavā, daļēji tos finansējot.
1905.gadā piedalījās Latvijas autonomijas projekta izstrādē, bet 1906.gadā tika ievēlēts pirmajā Krievijas Valsts Domē kā pārstāvis no Kurzemes. Pēc tās atlaišanas, J.Čakste bija to 166 deputātu vidū, kas parakstīja tā saukto Viborgas uzsaukumu, kurā pilsoņi tika aicināti nemaksāt nodokļus un nedot rekrūšus līdz otrās Domes sasaukšanai; par to viņu notiesāja uz trim mēnešiem cietumā. 1915.gadā J.Čakste pārcēlās uz Tērbatu, kur kopā ar citiem latviešiem nodibināja Latviešu bēgļu centrālkomiteju un 1917.gadā kļuva par tās priekšsēdētāju.
1917. gada sākumā viņš devās uz ārzemēm, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju; tur sarakstīja brošūru "Die letten und ihre Latvija". 1918.gadā Tautas padome ievēlēja J.Čaksti par priekšsēdētāju. Šā paša gada nogalē viņš ārzemēs organizēja Latvijas diplomātisko korpusu, vadīja Latvijas delegāciju Parīzes miera konferencē, kurā tika prasīta Latvijas neatkarības atzīšana.
1919.gada jūlijā J.Čakste atgriezās Latvijā un vadīja Tautas padomi. Satversmes sapulce viņu ievēlēja par prezidentu, un saskaņā ar Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem viņš vienlaikus veica Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka funkcijas. Pirmā un otrā Saeima J.Čaksti ievēlēja par Valsts prezidentu. Ar savu darbības stilu J.Čakste radīja Valsts prezidenta amata autoritāti, publicēja 402 likumus un apžēloja 549 notiesātos.
