, 24. , : Agris, Agrita

Vasaras svētki šogad 31.maijā (1)

Svētdien, 31.maijā Latvijā svin Vasarsvētkus, kad kristīgie ļaudis apmeklē baznīcu, jo Vasarsvētkos nāca Svētais Gars pār Baznīcu, lai tā turpinātu Jēzus sākto atpestīšanas darbu. Kristiešiem šī diena zīmīga ar to, ka Vasarsvētkos pār Jēzus mācekļiem tika izliets Svētais Gars

... un ar to dibināta kristīgā draudze.

 

 

Vasarsvētki tiek uzskatīti par 3. lielākajiem kristīgajiem svētkiem. Vēl dzirdēts, ka kādās baznīcās to sauc par Pentakosta dienu, kas, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē piecdesmitā diena. Tā ir 50-tā diena pēc Kristus augšāmcelšanās.

 

Vasarsvētki latviešiem asociējas ar vasaras iesākumu, kad daba ir atmodusies un viss nu zeļ un plaukst. Tāda šī diena ir arī kristiešiem - piepildīta ar Svētā gara spēku, kad mūsu garīgais mājoklis var zelt un plaukt.

Savukārt folkloras tradīcijā Vasarsvētkos pārņemta daļa Jurģu dienas ieražu, kas saistās ar pieguļā jāšanu. Edīte Olupe grāmatā "Latviešu gadskārtu ierašas" norāda, ka šajā dienā meitas izloka balsis dziesmās, jo tas ir piemērots laiks rotāšanai. Vasarsvētku nakts ir svētki pieguļniekiem.

Šis ir laiks, kad laukos un tīrumos valda lielā sējas rosība, atlidojušie putni iekārto savus mājokļus. Laime gaidāma tajā mājā, kuras paspārnē bezdelīgas taisa ligzdas. Mājas un pagalmi pušķojami ar bērzu meijām, pīlādžu ziediem, kalmēm un citiem zaļumiem. Meijas un puķes liek pie katras gultas.

 

Ar Vasaras svētkiem saistās dažādi ticējumi:

Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem (?) nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību. [Sal. Debesbraukšanas diena.]
/I. Indāns, Gārsene./

Vasaras svētkos ļaudis ripojās.
/M. Navenickis, Zasa./

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.
/E. Bokura, Vecauce./

Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.
/E. Bokura, Vecauce./

Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un
nenāktu miegs. [Sal. pavasara Māra, Zaļā ceturtdiena.]
/E. Krēģere, Vandzene./

Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajaga aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā,
jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems; tas arī licēju apprecēs.
/A. Smilga, Gaiķi./

Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo istabas.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.
/J. Treimans, Bērze./

Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.
/M. Auziņa, Zemīte./

Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
/A. Kuikulītis, Augstroze./

 

 


 

  • : 0

»